MoonShadow's Blog

6 - 8 stundas ir vidējais daudzums, kāds cilvēkam nepieciešams, lai veiksmīgi izgulētos. Ir veikts pētījums, ka pirms 100 gadiem cilvēki gulēja par 1,5 stundām mazāk. Taču kādi bija gulēšanas ieradumi slavenajiem domātājiem un ģēnijiem? Vari izvēlēties sev tikamāko veidu un gulēt kā ģēnijs

Daži vēsturiski avoti liecina, ka renesanses ģēnijs Leonardo da Vinči nomodā mēdza palikt pat 22 stundas. Kopumā viņš gulēja 1,5 – 2 stundas diennaktī, ņemot 15 – 20 minūšu pārtraukumus ik pēc pāris stundām. Mūsdienās šādu sistēmu sauc par polifāzisko gulēšanu. Cilvēki, kuri izmēģina šādu sistēmu, apgalvo, ka tā darbojas lieliski. Lai gan joprojām ir oponenti šai teorijai.

Viens no slavenākajiem izgudrotājiem un atklājējiem Nikolā Tesla diennaktī gulējis vien 2 – 3 stundas. Pie saviem izgudrojumiem viņš pavadīja vairākas naktis, pēc kurām mēdza iekrist dziļā miegā uz vairākām stundām.

Kalvins Kolidžs bija viens no ASV prezidentiem un viņš gulēja 7 - 8 stundas naktī + 3 stundas pa dienu. Runā, ka Baltajā Namā viņš biežāk esot gulējis, nekā strādājis. Pirmais, ko viņš izdarīja, kad tika apstiprināts prezidenta amatā bija… iet pagulēt.

Runā, ka Tomass Edisons gulēja mazāk par 5 stundām naktī. Strādājot savā laboratorijā, viņš mēdza negulēt dienām ilgi.

Albertam Enšteinam paticis ilgi gulēt – 10 stundas diennaktī, izņemot reizes, kad viņš smagi strādāja pie saviem darbiem, tad gan 11 stundas :D Viņš apgalvoja, ka sapņi palīdz viņam ideju radīšanā un padara kreatīvāku.

Bendžamins Franklins esot gulējis vien 2 – 4 stundas diennaktī. Slavens ir viņa teiciens - “Early to bed, early to rise, makes a man healthy, wealthy, and wise.” Starp citu, tieši no Franklina Tomass Edisons pārņēma piemēru gulēt tik maz. Šajā sakarā slavens ir arī cits Franklina teiciens – “There will be sleeping enough in the grave.”

Tomass Džefersons tā pat kā da vinči piekopa polifāzisko gulēšanu un kopumā pavadīja vien 2 stundas dienā miegā. Gulēt gājis neregulāri un dažādos laikos, pirms tam palasot grāmatu.

Izāks Ņūtons gulēja 3 – 4 stundas dienā. Pārējo laiku viņš smagi strādāja pie saviem atklājumiem. Reizēm esot negulējis pat dienām ilgi, no kā piemetušās dažādas kaites un vājums.

Sikspārņiem ir ļoti vāji attīstījušās acis, dažām sugām to vispār nav. Viņi izmanto savu radaru sistēmu, kas palīdz tiem orientēties telpā, izmantojot eholokāciju. Uztverot no priekšmetiem atstarotos radioviļņus, kurus paši pirms tam raidīja, viņi spēj noteikt objektu novietojumu telpā.

Delfīni izmanto līdzīgu orientēšanas līdzekli kāsikspārņi. Uzskata, ka viņi no atstarotajiem viļņiem spēj ne tikai noteikt objektu formu un novietojumu telpā, bet arī redzēt, kas objektam iekšpusē. Tā pat viņi izmanto augstas frekvences skaņas, lai savā starpā sazinātos.

Pīļknābji izmanto speciālus elektroreceptorus, lai uztvertu elektriskos signālus, kas rodas to upuru muskuļos, medību laikā. Receptori atrodas tā knābi un peldot pīļknābis kustina galvu no viena sāna uz otru, lai uztvertu šos signālus. Uz knābja tā pat atrodas arī superjūtīgi spiediena receptori.

Baložu knābī atrodas dzelzi saturoša viela, kas rada sarežģītu 3 dimensionālu struktūru. Tas palīdz viņiem noteikt savu ģeogrāfisko novietojumu. Tādā veidā viņi uztver zemes magnētisko lauku un tā izmaiņas.

Visim zirnekļiem ir unikāli mehanoreceptori, kas spēj uztvert vissīkākās vibrācijas. Tādā veidā viņi spēj noteikt upura lielumu, svaru un iespējams pat sugu.

Daudzām čūskām ir izveidojušies speciāli iedobumi uz to purna, kas uztver infrasarkano jeb siltuma radīto starojumu. Tādā veidā čūskas spēj noteikt temperatūras atšķirības apkārtējā vidē un “ieraudzīt” upuri pat pilnīgā tumsā.

Kāda zivs, kuras angliskais nosaukums ir weatherfish, spēj noteikt pat ļoti niecīgas spiediena izmaiņas. Jau ilgu laiku zvejnieki izmanto šo viņu īpašību, lai paredzēt ipaši stipru vētru tuvošanos.

Kaķiem ir neparasta īpašība paredzēt laika apstākļus. Dīvaina kaķu uzvedība bieži ir tikusi novērota pirms spēcīgām vētrām, zemestrīcēm un vulkāna izvirumiem.

Suns ir pazīstams ar savu superdzirdi un ļoti jūtīgo ožu.

Labāk lasās, ja teksts ir plats

Lai arī tev varbūt patīk lasīt tekstu, kas ir sadalīts vairākās kolonnās, tomēr ātrāk tev tas izdodies, ja teksts būs pēc iespējas platāks. Interesanti, jo šķiet, ka kolonnās sadalīts teksts lasīsies ātrāk, tomēr tā ir tikai vizuāla ilūzija. Un tagad padomāsim, kādēļ lielākā daļā žurnālu teksts ir sadalīts vairākās kolonnās? Pareizi, lai tas ilgāk paliktu tavā uzmanības lokā.

7 +/- 2 likums

Psihologi apgalvo, ka lielākā daļa cilvēku savā īstermiņa atmiņā spēj saglabāt vien 5 līdz 9 zīmju garus ciparus pēc vienas izlasīšanas reizes. Tomēr garākus ciparus ir iespējams atcerēties vieglāk, ja tos sadala grupās pa diviem vai trim. Piemēram, 374659387639 var viegli atcerēties, ja to sadala 374-659-387-639. Tādējādi var viegli atcerēties pat 27 zīmju skaitli.

Lielāko daļu lēmumu tu pieņem neapzināti

Lai arī tev patīk domāt, ka visus lēmumus pieņem tos labi apdomājot, tomēr pētījumi pierāda, ka ikdienas lēmumi parasti tiek pieņemti neapzināti. Viens no iemesliem, kādēļ tas tā notiek ir tas, ka ik sekundi aptuveni 11 miljoni dažādas informācijas vienības bombardē mūsu smadzenes. Loģiski, ka mēs apzināti to visu nespējam aptvert, tādēļ arī zempaziņai nākas pieņemt lēmumus mūsu vietā, balstoties uz iepriekš iestatīta algoritma.

Atmiņas mainās

Tā kā mūsu atmiņas uzpeld prātā gluži kā mazas filmiņas, tad mums liekas, ka tās ir saglabātas smadzenēs gluži kā mazi faili mapītē “Atmiņas”. Tomēr tā gluži nav. Katru reizi, kad tu atceries kādu notikumu, tas tiek rekonstruēts no jauna, balstoties uz saglabāto informāciju. Tomēr šī rekonstrukcija katru reizi drusku ašķiras un principā nav divu vienādu atmiņu par notikumu.

Sarkanais un zilais ir grūti “sagremojamas” krāsas

Lai arī sarkanās un zilās krāsa kombinācija ir bieži izmantota dažādos zīmējumos, reklāmās un valstu karogos, tomēr šī kombinācija stipri noslogo acis. Rodas efekts, kuru sauc parChromostereopsis. Tas nozīmē, ka viena krāsa “lec” laukā uz otras krāsas fona - šajā gadījumā visbiežāk sarkanā uz zilās krāsas fona. Tas pats efekts novērojams, piemēram kombinācijā sarkans-zaļš, sarkans-pelēks un citas.

Fantazējam 30% laika

Vai bieži aizdomājies jeb “aizceļo” savā domu lidojumā? Saskaņā ar pētījumiem mēs visi to daram aptuveni 30% no visa nomodā esošā laika - viens vairāk, bet cits mazāk. Tāpat pētījumi pierādīja, ka tie, kas biežāk “atslēdzas” no realitātes, ir kreatīvāki un spēj atrisināt problēmas daudz ātrāk un vieglāk. Tāpat ir nosakidrots, ka cilvēks spēj koncentrēties uz kaut ko maksimums 10 minūtes. Pēc 10 minūtēm doma noraujas un mēs atkal ieslīgstam fantāzijā.

Man tas nav vajadzīgs

Cik gan reizes nav teikta šī frāze. “Trešās personas efekts” ir psiholoģisks fenomens, kas apgalvo, ka mums ir tieksme uzskatīt sevi par mazāk iespaidojamiem nekā citus. To var labi novērot reklāmu industrijā. Lielākā daļa reklāmu mums ir vienaldzīgas, mēs tām nepievēršam uzmanību un saucam par muļķīgām, sakot - kurš gan pirks kaut ko tādu. Tajā pašā laikā mums ir sapirkti lielākā daļa no reklāmās redzamajiem populārajiem produktiem. Reklāmas veidotāji ļoti spēcīgi pārzin cilvēka psiholoģiju un prot spēlēt uz mūsu jūtām, vēlmēm un vajadzībām.

Tu apkārtni uztver savādāk nekā tā patiesībā ir

Šo tikru prāizn vsii - smiaonat veātim bturus tsektā, tsekts peliak slasamās tik un tā. Un tas attiecas ne tikai uz vārdiem un burtiem, bet arī uz redzamiem priekšmetiem apkārtējā vidē. Ļoti daudz izmaiņas no ierastās vides paliek nepamanītas. Tādēļ nākamreiz, kad tev draudzene ir dusmīga par to, ka nepamanīji viņas jauno frizūru, saki, ka tāda ir cilvēka daba.

Cilvēku grupas pieņem sliktākus lēmumus nekā atsevišķi indivīdi

Grupu terapiju psihologi ir nonākuši pie secinājuma, ka vairāk galvu nenozīmē labākus lēmumus. Kad vairāki cilvēki cenšas pieņemt lēmumu, tad viņu domas balstās uz hipermocionalitātes principa, kas nav nemaz tik laba īpašība. Tādēļ doma par diktatūru vai vienu priekšnieku nav nemaz tik slikta - protams, ja šis cilvēks nav asinskārs egoists. Cilvēku grupām piemīt vēl viena ne pārāk laba īpašība - tās ir vieglāk sašūpot jeb mainīt tajās noskaņojumu, ieviest jaunu ideoloģiju nekā tas būtu izdarāms ar katru cilvēku atsevišķi. Tomēr vecais teiciens, ka divas galvas ir labākas par vienu saglabājas.

Vairāk cilvēku - sliktāki rezultāti

Cits interesants pētījums pierādīja, ka jo vairāk klasē cilvēku, jo sliktāk viņi nokārto standartizētos testus. Tas nozīmē, ka jo mazāk cilvēku, jo rezultāti ir labāki. Tāda situācija veidojas tādēļ, ka mazākā cilvēku grupā cilvēkam paveras lielākas iespējas izvirzīties augšgalā. Tādēļ 30 cilvēki klasē - slikta doma.

Spilgtākās atmiņas bieži vien ir kļūdainas

Vienmēr, kad notiek kaut kas traumatisks, mūsu smadzenes uzņem tā brīža emocionālo atmiņu “foto”. Piemēram, kad pirmo reizi uzzinam par kādu smagu katastrofu vai par tuva cilvēka nāvi, tad tas vienmēr atstāj emocionālu nospiedumu mūsu atmiņās un mēs viegli varam atcerēties kur un ko darījām brīdī, kad uzzinājam sliktos jaunumus. Problēma vien tā, ka lielākajā daļā gadījumu šajās atmiņās būs daudz kļūdu un patiesais tā brīžā fons būs stipri sašķobīts tieši spēcīgo emociju dēļ.

Balsošanu ietekmē personas kārta sarakstā

Lai arī bieži tu tā varbūt nedari, bet lielākā daļa cilvēku, piemēram, vēlēšanu sarakstā atzīmēs pirmo uzraksīto cilvēka vārdu. Lai, cik tas dīvaini nebūtu, bet tava vārda atrašanās vēlēšanu biļetes vidū samazina iespējas tev uzvarēt par 2,5%, jo cilvēki vienkārši ir slinki izlasīt visu līdz galam un izvēlas labāk pirmo. Zemapziņā iedarbojas arī tas, ka šis cilvēks sarakstā ir minēts kā pirmais - tad jau labs kandidāts, kas, protams, ne vienmēr tā ir.

Tu pārvērtē savas nākotnes reakcijas

Tev slikti padodas paredzēt nākotni. Ja precīzāk - tev ļoti slikti padodas paredzēt savu emocionālo reakciju dažādos nākotnes notikumos. Piemēram, ja tev šķiet, ka laulības vai labāka darba atrašana padarīs tevi laimīgāku, tad visbiežāk tā nebūs (pēc kāda laika nostrādājot jaunajā darbā iekšeji tu jutīsies tik pat laimīgs kā pirms tam). Patiesība ir tāda, ka laimes līmenis mums saglabājas relatīvi nemainīgs ilgtermiņā - neatkarīgi no šķietami svarīgiem dzīves notikumiem.

Tev ir draugu limits

Tev var būt 4000 draugu Facebook vai Draugiem.lv, bet patiesība būs tāda, ka lielākā daļa no viņiem tev nav nekādi draugi vai nav pat paziņas. Psihologi ir izskaitļojuši, ka lielākais tuvo cilvēku skaits, kuri var būt vienam cilvēka, sniedzas no 50 līdz 150 cilvēkiem, no kuriem draugi būs vien daži.

Tu vaino citus, ja vien tas neesi tu pats

Ikdienas situācijās mēs teju vienmēr esam spējīgi vainot citus tajos pašos netikumos, kuros iesam iepinušies paši. Cik gan reizes autobraucējs sastrēgumā nav iedomājies - “Jēziņ, kas par idiotu” ir tas, šis un vēl kāds. Tomēr, ja šis pats autobraucējs būtu pretējā situācijā, tad pavisam noteikti meklētu dažādus attaisnojums, lai atspēkotu savu rīcību. Tā mēs heitojam gandrīz visus pēc kārtas, nemaz nepadomājot, ka paši neesam diži atšķirīgāki.

Canonical perspective (Attēls: http://img4.www.spoki.lv/upload2/articles/53/531353/images/Psihologu-noslepumi-2-1.jpg )

Ja tu uzzīmēsi vai palūgsi kadam citam uzzīmēt kafijas krūzi, tad visticamāk rezultātā sanāks kāds no bildes kreisajā pusē esošajiem variantiem. Patiesībā bija kāds pētnieks vārdā Palmers, kurš ceļoja pa pasauli un lūdza cilvēkiem uzzīmēt kafijas krūzi - viņa rezultāti arī ir redzami bildes kreisajā pusē. Neviens nebija uzzīmējis krūzi no augšas - kā tas redzams bildes labajā pusē. Te nu rodas jautājums - kāpēc tā, jo mēs taču kafijas tasi esam pieraduši vairāk redzēt tieši no augšas nevis no sāna. To sauc par kanonisko perspektīvu (canonical perspective). Cilvēkiem ir tieksme zīmēt, atpazīt lietas daudz labāk un pat iztēloties objektus tieši šādā īpatnējā perspektīvā. Nav zināms kādēļ tieši tā, bet šķiet tas ir universāls likums visiem cilvēkiem. 

Tu vari darīt tikai vienu lietu vienlaicīgi (parasti)

Daudzi pētījumu gadi psiholoģijā ir pierādījuši, ka cilvēki spēj veikt tikai vienu nodarbi vienā laika momentā. Ja precīzāk, tad tikai vienu kognitīvo uzdevumu vienā laika momentā. Ja izteikties vēl precīzāk, tad tikai viena doma vienā laika momentā. Tātad - vai nu lasi, vai nu runā. Vai nu lasi, vai nu raksti. Vai nu klausies, vai nu lasi. Tā kā smadzenes spēj ļoti labi pārslēgties starp dažādiem uzdevumiem, tad mums šķiet, ka mēs spējam veikt vairākus uzdevumus vienlaicīgi. Ir gan viens izņēmums - ja tu esi patiešām labs kādā uzdevumā, tad spēj to veikt automātiski, tomēr maksimāli spēj veikt tik un tā vien divus uzdevumus vienā laika momentā. To visu ir pierādījuši dažādi pētījumi - cilvēki daudz biežāk ietriecas citos cilvēkos, kamēr iet un vienlaicīgi runā pa telefonu. Šādi cilvēki arī mazāk pamana apkārt notiekošo. Tādēļ, lai sasniegtu labākus rezultātus - viens uzdevums vienā laika momentā.

Dopamīns rada meklēšanas atkarību

Vai esi kādreiz sajutis atkarību no epastiem, tvitera vai sarakstīšanās? Varbūt esi kādreiz uzsācis goglē meklēt informāciju, bet pēc 30 minūtēm attopies pavisam citās lapās un esi aizmirsis, ko gribēji meklēt? Tie ir nelieli piemēri tam kā mūsu smadzenēs strādā dopamīna sistēma. Dopamīns ir viela, kas veidojas dažādās smadzeņu daļās un ir svarīga dažādu smadzeņu funkciju veikšanā - domāšana, kustēšanās, gulēšana, garastāvoklis, uzmanība, motivācija, meklēšana un citas. Pēdējie pētījumi ir jo īpaši izcēluši meklēšanas funkciju. Dopamīns liek mums gribēt, vēlēties, meklēt un atrast. Runa nav tikai par dabiskajām vajadzībām - ēst, sekss, gulēt, bet arī par vēlmi atrast informāciju un dažādus abstraktus komponentus. Līdz ar interneta ienākšanu mūsu vēlme meklēt šķiet var tikt apmierināta uz visiem 100%, jo atrast var teju visu un uzrakstīt kādam var vienmēr. Dopamīns mūs ieved tādā kā apburtajā lokā - mēs meklējam, atrodam, sajūtam gandarījumu, kas mums liek meklēt vēl un vēl. Kļūst aizvien grūtāk nepārbaudīt epastu katru dienu vai neuzrakstīt kādu sms. Pētījumi ar žurkām parādīja, cik tas ir nopietni - žurkām tika iznīcināta dopamīna sistēma smadzenēs, kas noveda pie tā, ka viņas mira no bada pat tad, ja blakus bija ēdiens, jo viņas vienkārši zaudēja vēlmi dabūt ēdienu. Dopamīna sistēmu tā pat stimulē neparedzamība (nezināšana, kad atnāks sms vai epasts), skaņas (sms skaņa jau vien rada pamatīgu dopamīna izsviedi smadzenēs), mazs iegūtās informācijas apjoms (160 zīmes īsziņā vai 140 zīmes tviterī ir tieši tik maz, lai vēlme iegūt vēl sms vai tvitera ziņojumus tikai augtu un augtu). Starp citu - dopamīna sistēma nepazīst mēru - tai vajag vēl un vēl.

Tu gribi lielāku izvēli

Ieejot jebkurā lielveikalā tu atduries pret milzīgām izvēles iespējām - konfektes, čipši, džinsi, maize - viss ir pieejams lielā izvēlē, jo cilvēkiem patīk liela izvēle. Tika veikts eksperiments - veikala stāvlaukumā tika piedāvāta dekustācija. Sākumā piedāvāja nogaršot sešu veidu ievārījumus. Pēc tam tos nomainīja pret 24 dažādiem ievārījumiem. No visiem cilvēkiem, kas gāja garām - 60% apstājās pie 24 dažādiem ievārījumiem, bet 40% pie sešiem ievārījumiem. Tātad - jo lielāka izvēle, jo vairāk cilvēku un jo vairāk pirks? Nebūt ne. Ja iedomājas, ka pavisam bija 100 cilvēku (patiesībā bija vairāk, bet šādi vieglāk saprast), tad no 60 cilvēkiem, kas apstājās pie 24 ievārījumiem, tikai divi kaut ko nopirka. Savukārt no 40 cilvēkiem, kas apstājās pie sešiem ievārījumiem, kaut ko iegādājās 12 cilvēki. Sanāk tā - jo lielāka izvēle, jo retāk mēs kaut ko nopirksim, jo mazāka izvēle, jo biežāk mēs kaut ko nopirksim. Šeit atkal iesaistās dopamīna sistēma, jo pie lielākas izvēles paveras lielāks iznformācijas apjoms, kas rada atkarību. Secinājums - mēs visi gribam lielākās izvēles iespējas, bet reāli kaut ko nopērkam tikai tad, ja izvēles iespējas ir mazas - ideāla variantā būtu jāizvēlas starp 3 līdz 4 variantiem.

Ēdiens, sekss vai briesmas - paiet garām nevar

Neesi nekad brīnījies, kādēļ mašīnas samazina ātrumu, ja ierauga ceļa malā kādu satiksmes negadījumu? Vai kādēļ visi uzreiz pievērš uzmanību notriektam gājējam (kuram jau palīdz)? Pie visa vainīgas ir mūsu “vecās smadzenes”. Principā mūsu smadzenes sastāv no trim līmeņiem - “jaunās smadzenes” atbild par apziņu, loģisko domāšnau, lēmumu pieņemšanu; “vidējās smadznes” atbild par emocijām, bet “vecās smadzenes” par izdzīvošanas nodrošināšanu. No evolucionārā viedokļa “vecās smadzenes” attīstījās vispirms un ir līdzīgas reptīļu smadzenēm. “Vecās smadzenes” visu laiku skenē apkārtni - vai tas ir ēdams? Vai man ar to var būt sekss? Vai tas mani nogalinās? Tās ir trīs veco smadzeņu pamatnodarbes. Tas viss nozīmē, ka tu nespēj nepamanīt ēdienu, skaistu sievieti vai draudošu situāciju.

Cilvēku sejas vispirms

Dažādu eksperimentu rezultātā ir pierādījies, ka jau 4 mēnešus jauns zīdainis daudz labprātāk skatās uz fotogrāfijām, kur ir cilvēka seja nekā uz foto, kur tikai kādi objekti vai ainava. Tā tas turpinās visas dzīves garumā. Izmantojot acs kustību izsekošanas tehniku, ir noskaidrojies, ka cilvēki fotogrāfijās visvairāk skatās uz cilvēku sejām - ja precīzi, tad uz acīm. Tātad, ja vēlies piesaistīt cilvēku uzmanību savam rakstam vai mājas lapai, tad cilvēka seja, kas skatās tieši tev virsū, ir labs paņēmiens. Smadzenēs ir noteikts reģions, kas atbild par seju atpazīšanu. Visātrāk tiek ieraudzītas sejas, kuras izsaka bailes vai dusmas, bet jebkura seja apkārtējā vidē tiek nočekota ļoti ātri. Tāpat ir izpētīts, ka vērojot foto, cilvēkiem ir tieksme skatīties uz tām pašām vietām vai virzieniem, uz kuriem skatās bildē esošie cilvēki.

Perifērā redze tev kādreiz ir izglābusi dzīvību

Būtība mums ir divu veidu redzes - centrālā, kad tu skaties uz kaut ko tieši, un perifērā, kurā redzams viss fons uz ko tu tieši neskaties. Cilvēki ir tā izveidojušies, ka nespēj nepamanīt kustību perifērajā redzē. Piemēram, ja tu lasi kaut ko uz ekrāna, bet kaut kur labajā malā ir kustīga animācija, tad gribot negribot tu uz to paskatīsies. Dažkārt tas var būt tieši traucējoši, lai varētu koncentrēties uz lasāmo tekstu. Tāpat ir noskaidrojies, ka perifērā redze atbild par to, kā mēs uztveram apkārtējo vidi. Eksperimentā dalībniekiem tika rādītas foto, kurā attēlota virtuve. Vienā foto bija izplūdusi centrālā daļa, bet otrajā perifērā daļa. Izrādījās, ka cilvēki spēj atpazīt virtuvi tad, ja ir redzama tikai perifērā daļa, bet, ja perifērā fotogrāfijas daļa ir izplūdusi, tad viņi nespēja pateikt, vai tā ir virtuve vai guļamistaba. Vēl kas - skaties garām šai ilūzijai, šķitīs, ka tā kustās, bet, ja skatīsies tieši virsū, tad nekas nesanāks.

Skaitli 12 uzkata par pabeigtu, veselu un pilnīgu. Zodiakā ir 12 zīmes, gadā ir 12 mēneši, dienā un naktī-katrā 12 stundas. Bija 12 Israēla ciltis, un Bībelē stāsta par 12 mācekļiem. Norvēģu mitoloģijā ir 12 dievi, kā arī grieķu Olimpā ir 12 dievi.
BET SKAITLIS 13 VISU IZBOJĀ….

Formula 1 nestartē neviena mašīna ar nummuru 13.

Apollo 13 bija kosmosa kuģis, kuru ar trīs cilvēku apkalpi aizsūtīja uz Mēness. 1790. gada 11. aprīlī plkst. 13.13 kuģis tika palaists kosmosā-tomēr pēc divām dienām(nu jau 13. datumā) no sprādziena cieta kuģa skābekļa tvertne.Par laimi apkalpe izdzīvoja.

Taro kāršu aizsākums meklējams Francijā, šīs kārtis bija domātas, lai aizsargātu no halifa Omāra(musulmanis, kurš iznīcināja Aleksandrijas bibliotēku) dusmām. Tieši nāves kārts bija 13. pēc kārtas.

Piektdiena, 13. datums.Senaja romā piektdienas bija navessodu dienas(piektdienā arī Jēzu sita krustā).Angļu valoda vārds “piektdiena”(Friday) saistāms ar norvēģu auglības dievieti Friju, kuras ratus vilka melni kaķi.Kristieši šo dievieti pasludināja par raganu-tas iespējams vairāk pastiprināja bailes no piektdienas. -Lai vai kā katram sliktajam ir savas labās puses-katra piektdiena sākas ar brīvdienām. PIEKTDIENA+13=NELAIME (kā kuram).

Svētais Vakarēdiens. Ir ticējums, ka ap galdu nekad nedrīkst sēdēt 13 cilvēki, jo tad kāds no viņiem tuvākā gada laikā mirs, tāpēc uz viesībām vajag uzaicināt vēlvienu cilvēku, vai sliktākajā gadījumā pie galda piesēdināt rotaļlietu-šis ticējums tieši atsaucas uz Svēto Vakarēdienu, jo tad no 13 cilvēkiem mira tieši Jēzus.

Neparasti bērni dzimst arvien biežāk. Viņu neparastums izpaužas ne tikai «taustāmā veidā», konstatējot pārmaiņas DNS un smadzeņu pusložu darbībā vai paranormālo psihisko spēju izpausmē, bet arī īpašajā attieksmē pret pasauli un lietu kārtību tajā. Viņus dēvē par mazajiem prātvēderiem, ierindo grūti audzināmajos, sauc par brīnumbērniem un uzstāda diagnozes. Taču nav noliedzams — jaunā laikmeta bērni piesaka sevi tik skaļi un nozīmīgi, ka neievērot viņus nav iespējams.

Dažādu valstu zinātnieki, cenšoties izpētīt par neparastiem dēvētos bērnus, atklāja, ka šo bērnu ķermeņa elektromagnētisko vibrāciju diapazons krasi atšķiras no vispārpieņemtajiem rādītājiem — tas ir 3 222 000–11 350 000 herci, vismaz divas reizes vairāk nekā «normālam» cilvēkam. Arī ģenētiķi piedzīvoja pārsteigumi. Cilvēka DNS molekulā ir 64 kodoni jeb ģenētiskās informācijas vienības. Parasti «darbojas» tikai 20 kodoni, pārējie ir inerti. «Neparastajiem» bērniem ir 32 un vairāk aktīvās informācijas vienības. Turklāt, ja kādreiz intelekta koeficients 130 bija sastopams vienam cilvēkbērnam no desmit tūkstošiem, jaunā laikmeta bērniem tas nav nekas īpašs.

Tieši ar ģenētiskajām mutācijām var izskaidrot arī «neparasto» bērnu dažādās unikālās spējas — piemēram, spējas telekinētiski pārvietot priekšmetus, paredzēt nākotni, redzēt neparastas būtnes, kā arī telepātijas spējas. Daži piemēri par šādu bērnu spējām ir patiesi fantastiski. Piemēram, apraksts par sešus gadus vecu ķīniešu meitenīti, kas lielas auditorijas priekšā ar rokas mājienu lika uzziedēt 1000 rožu pumpuriem.

Tomēr visprecīzāk būtu šos bērnus dēvēt par jaunā laikmeta bērniem. Visbiežāk viņi ir senākas, pieredzējušākas dvēseles, kuru misija ir inkarnēties pasaulē un palīdzēt tai izkļūt no krīzes situācijas un sagatavot cilvēci pārejai uz sesto rasi. Zeme atrodas ļoti nozīmīgā, izšķirīgā punktā — tā vairs nevar dzīvot pa vecam.

Indigo bērni vēl nav sestā rase, bet gan nākotnes emisāri vai priekšvēstneši jaunajam laikam. Zinātne jau ir pierādījusi, ka visas parādības var izskaidrot kā apziņu, enerģiju, informāciju un to mijiedarbību. Kosmisko procesu rezultātā Zemes enerģētiskā vibrācija strauji paaugstinās, tai ir liela ietekme uz visu cilvēku apziņu, kurai ir jāmainās līdzi. Bērniem, kas jau dzimst, sagatavoti Zemes stāvoklim, kāds tas būs tikai nākotnē, ir īpaša misija — pagriezt cilvēces attīstību no deģenerācijas uz evolūciju. Viņi ir gatavi laikam, kad ekstrasensorās spējas tiks uzskatītas par dabisku dzīves faktu un telepātiskā komunikācija būs ikdienas norma.

Viena no būtiskākajām jaunā laikmeta bērnu īpašībām ir viņu ārkārtīgā jutība. Ir novērots, ka šiem bērniem ir daudz labāka veselība, bet viņi var ciest no dažādām alerģijām, jo ir dabiski bērni nedabiskā vidē. Šo bērnu imūnsistēma daudz ātrāk signalizē par piesārņoto vidi, piemēram, nedabisko pārtiku, ūdeni, higiēnas piederumiem, sintētisku apģērbu. Un — kas īpaši svarīgi — viņi nespēj pieņemt «piesārņotas» attiecības. Jūs nevarat samelot bērnam bez sekām. Viņš jums to pateiks acīs vai reaģēs ar agresiju vai izolēšanos. Viņi necieš, ka cilvēki melo paši sev un cits citam, viņiem ir sveša izlikšanās, tā sauktā pielāgošanās sociumam, upurējot savas patiesās vēlmes un būtību.

Savā veidā indigo bērni zina daudz vairāk nekā pieaugušie, taču laika un naudas radīto ierobežojumu dēļ izglītības sistēmā viņiem ir maz iespēju izpaust savus talantus un zināšanas. Viņi zina arī, ka izglītības un veselības aprūpes sistēmas ir neadekvātas, ka valdība un likumdošana ir korumpētas, viņi zina par bezjūtīgo izturēšanos pret dzīvniekiem un vidi. Šo bērnu uzdevums ir mainīt šīs sistēmas, jo viņi apzinās, ka citādi tas var novest planētu līdz bojāejai. Viņu uzdevums ir palīdzēt mums kļūt dabiskākiem un intuitīvākiem. Viņu domu gājiens ir mazam bērnam neraksturīgs un bieži vien — netradicionāls.Augsti attīstītā intuīcija nodrošina to, ka šos bērnus nevar “iebarot” ar dogmām vai puspatiesībām.

Pētījumu rezultāti pierāda, ka indigo bērni kategoriski neiekļaujas pašreizējā izglītības sistēmā un standarta medicīnas normās. Viņu ģenētiskā uzbūve, smadzeņu darbība un nervu sistēma radikāli atšķiras no ierastā. Viņiem ir spēcīgāka imūnsistēma. Viņus nekādā gadījumā nedrīkst pakļaut medikamentozai ārstēšanai, kā tas līdz šim lielākoties darīts, un nedrīkst piespiest mācīties to, kas viņiem šķiet galīgi neinteresants vai nelietderīgs.